Labklājības patiesais avots ir domu un priekšstatu pasaule


Domas + Jūtas + Iztēle = Mana ārējā pasaule

Mums ir sasniedzams itin viss, tikai jānotic, ka esam to pelnījuši.

Kā Bībelē - katram notiks pēc viņa ticības! 
Kā es ātrāk to nesapratu - ja es ticu karmai, tad arī dzīvošu ar karmas apziņu un grūtumu sirdī, ja es ticu zemapziņas spēkam, tad man piepildīsies viss, kam es ticu. Un te nu es varu izpausties un mainīt savu dzīvi kā visvarenais Radītājs.

"Zemapziņa kā īstenību uztver visu to, ko jūs tai iedvešat un ticat, tā nepārbauda vai jūsu domas ir labas, vai sliktas, tā tikai reaģē atbilstoši domām. Tā kā zemapziņa nespēj loģiski domāt un salīdzināt, tad apziņa ir "sargs pie vārtiem", kas pārbauda, notic vai nenotic un zemapziņa to īsteno. Zemapziņa reaģē vienīgi uz tiem iespaidiem, ko tā saņem no apziņas." /Dž.Mērfijs/

Ja man ir nesatricināma pārliecība, ka manu dzīvi vada tikai manas domas un jūtas, tad man nekāds cits ļaunums no malas nespēj neko nodarīt, jo es ticu tikai tam, ka pati veidoju savu realitāti ar savām pārliecībām un ticību.

Tātad, man jākļūst par savu domu valdnieci un pavēlnieci. Man ir jāizvēlas KĀ es domāju.
Turpmāk visas sliktās domas jāpārveido par pozitīvām un nīgrā noskaņojumā neļaut domām vaļu, tad labāk likt, lai darbojas rokas.

Jātrenējas apzinātā domāšanā. Un tas ikdienas ritenī ir grūti, atcerēties domāt apzināti!
Katru rītu jānoskaņo mans gars uz priecīgu noti. Ar katru rītu sanāk arvien labāk.
Pirms gulētiešanas vienmēr iztēloties, ka esmu vesela un laimīga, un zemapziņa par to parūpēsies. Arī šeit bieži vien miegs ņem virsroku un knapi nomurminu- paldies par šo dienu:)


Ir jāmeklē visi iespējamie veidi, kā mainīt savas ticības un pārliecības, kas, protams, radušās vēl bērnudārzā un skolas gados.

Katru mīļu brīdi sev jāatgādina: man visās jomās veicas!
Un tā arī būs, tikai vēl arī jānotic:)

Jādzīvo ar pieņemšanu, ka it viss, kas notiek, notiek uz labu.

Ar ko dabas higiēna atšķiras no tautas un tradicionālās medicīnas

Tradicionālās un tautas medicīnas mērķis ir ārstēt, turpretī- dabas higiēnai tas ir- iemācīt cilvēkam Veselības un Dzīvības likumus, kas ikdienā vada ne tikai orgānu un sistēmu, šūnu un audu, bet arī visa organisma veselības, iespēju un rezervju funkcijas. Mums katram būtu jāizprot, kā darbojas mūsu organisms, jo bieži mēs par to pat neaizdomājamies, tāpat kā mēs automātiski elpojam, par to nedomājot, tikai, ja pēkšņi parādās dūmi, sajūtam - nav gaisa, nav ko elpot, tāpat arī mēs ēdot nepadomājam par to, ko saņems mūsu asinis, kurām jābaro mūsu mīļā ķermeņa šūnas.

Mūsu ķermenis sastāv no šūnām- tās nepārtraukti "auž" audumu no kā veidojas orgāni (apmēram gada laikā nomainās visas šūnas). No orgānu kopām veidojas orgānu sistēmas(nervu, kaulu, muskuļu, endokrīnā u.c.). Šūnas barojas no asinīm, bet tikai tīras, ar nepieciešamajiem mikroelementiem, vitamīniem, enerģiju piesātinātas asinis spēj nodrošināt veselīgu šūnu rašanos. Atkarībā no asiņu sastāva orgāni tiek spēcināti vai saindēti. Gremošanas orgānu sistēmas deģenerēšanās noved pie visu orgānu bojājumiem, jo cilvēkam visnozīmīgākie orgāni ir zarnu trakts un smadzenes. 
Tādēļ ir tik svarīgi zināt to, kāda barība un kādas vielas nepieciešams mūsu organisma bioķīmiskajiem procesiem.

Cīņā ar dermatītu(agrāk 80-90tajos to dēvēja par neirodermītu) vairākkārt nesekmīgi esmu izmēģinājusi tautas medicīnu (tīņa gados mani aizveda pie slavenās Zilākalna Martas). Laikam tautas medicīna nepalīdzēja, jo nespēju noticēt šādai runāšanai cūku tauku burciņās un cukura paciņās, un man vēl jocīgāk likās, ka viņa pati sev nespēj palīdzēt, jo knapi kustējās. Daudziem jau gan viņa palīdzēja, bet tīņi jau tādi skeptiski uz šīm lietām:)
Arī tradicionālā medicīna daudzu gadu garumā nespēja tikt galā ar manu neirodermītu un es ilgu laiku ticēju, ka tā ir neizārstējama slimība, ko ārsti un profesori man tā arī teica, un gandrīz jau ar to samierinājos, kad manās rokās apmēram pirms pieciem gadiem nonāca V.Siņeļņikova grāmata  "Izproti savu slimību". Tā pilnībā pārvērta manu domāšanu par veselību un cilvēkiem sev apkārt.
Par to turpināšu citā rakstā.
Izmantotā literatūra M.Gogulana "Ardievas slimībām"